Ņemot vērā pārsteidzoši silto un vasarīgo laiku šogad, vērtīgi atcerēties, kā sevi pasargāt no pārkaršanas jeb saules dūriena. Riska faktoru grupā ir bērni, gados vecāki cilvēki, pacienti ar hroniskām saslimšanām, kā arī strādnieki, kuri darba laikā atrodas tiešos saules staros. Hipertermiju var veicināt arī pārāk ilga un neapdomīga uzturēšanās siltās telpās, piemēram, pirtīs. 


Mūsu ķermenis izdala aptuveni pus litru sviedru, kas nodrošina termoregulāciju. Svīstot, cilvēks nodrošina ķermeņa atdzišanu. Pārkaršanas gadījumā var rasties slikta dūša, galvas sāpes, paātrināta sirdsdarbība, reibonis, paaugstināta temperatūra, ģībonis, slāpes un arī miegainība. Smagākos pārkaršanas gadījumos pazīmes var būt krampji, apziņas traucējumi un ķermeņa temperatūras paaugstināšanās līdz pat 42 grādiem. 


Lai izvairītos no saules dūriena, vēlams valkāt apģērbu, kas nav sintētisks, piemēram, kokvilna vai lins. Vēlams dzer minerālūdeni vai arī uz litru ūdens pievienot pus tējkaroti vārāmā sāls, jo svīšanas procesā izdalās arī cilvēka organismam nepieciešamie sāļi. Runājot par aukstu dušu, tas jādara saprāta robežās, ledus stindzinošs ūdens nav tas labākais risinājums. Gada siltajā laikā ieteicams valkāt cepuri vai kādu lakatu, nav vēlama arī pārāk liela fiziskā slodze. Arī alkohola lietošana pārkaršanas risku var negatīvi ietekmēt, tādēļ vēlams no pārmērīgas grādīgo dzērienu lietošanas atturēties. 

Svarīgi ir atrasties labi kondicionētās telpās, bet pēc uzturēšanās tiešos saules staros un karstumā, mašīnas kondicionieri vislabāk neslēgt uzreiz uz 16 grādiem, jo tas var veicināt saslimšanu.