Atvaļinājums

Pauls Bankovskis

 

Tāpat kā cilvēka dzīvē tiek nošķirts nomoda un miegam paredzētais laiks, nomoda laiku parasti mēdz iedalīt tajā, kas paredzēts darbam, un tajā, kuru izdodas atvēlēt atpūtai, ar to saprotot visu to, kas nav uzskatāms par darbu. Darbs ir visas tās nodarbošanās, ar kurām pieauguši cilvēki pelna naudu. Darbs ir arī mācības skolā vai, piemēram, mājas uzkopšana. Atpūtai paredzēto laiku mēdz dēvēt daudzos dažādos vārdos – brīvlaiks, vaļasbrīži, galvas izvēdināšana, brīvdienas, nedēļas nogale un vēl visādi. Garāku atpūtas laiku, kurā nav jāstrādā vai jāpilda citi pienākumi, mēdz dēvēt par atvaļinājumu – no vārda “vaļa”, kas nozīmē to pašu, ko brīvība.

Kad cilvēks dodas atvaļinājumā, citi – piemēram, darba kolēģi, kuriem atvaļinājums jau beidzies vai tā laiks vēl nav pienācis – viņam bieži vien mēdz novēlēt patīkamu atpūtu.

Atpūsties mēs parasti vēlamies brīžos, kad esam piekusuši. Tā, piemēram, skrējējs grib atpūsties pēc tam, kad ir noskrējis noteiktu attālumu, vai malkas cirtējs grib atvilkt elpu pēc tam, kad ir saskaldījis kaudzi malkas. Atpūta atvaļinājumā gan mēdz no šādas atpūšanās ievērojami atšķirties. Brīdī, kad cilvēks dodas atvaļinājumā, viņš bieži vien nepavisam vēl nejūtas piekusis, gluži pretēji – jau pati doma par to, ka nākamajās dienās vai nedēļās viņam nebūs jāpilda nekādi darba pienākumi, liek sajusties mundrākam un priecāties par pavisam vienkāršām un ikdienišķām lietām, kas varbūt kādā darba dienā paslīdētu garām nepamanītas un nekādu īpašu prieku nenestu. Kā gan var būt, ka cilvēks vairs nemaz nejūtas piekusis, un tomēr grib doties atpūtā?

Taču tas vēl nav viss, jo pastāv arī tāda lieta kā aktīvā atpūta. Cilvēks var doties atvaļinājumā, kādu laiku nestrādāt savu darbu, un veltīt šo laiku nodarbēm, kas pašas par sevi arī var būt nogurdinošas – piemēram, slēpošana, braukšana ar kalnu velosipēdu, maratona skriešana dažādās pasaules pilsētās u.tml. Arī ceļošana uz eksotiskām zemēm, pat ja tā notiek atvaļinājuma laikā un ceļotājs ir nolēmis atpūsties, ar gariem pārlidojumiem un citām neērtībām var izrādīties visai nogurdinošs pasākums. Citiem vārdiem sakot, no vienas darbošanās noguris cilvēks nogurdina sevi ar kādu citu darbošanos, lai beigās sev un citiem varētu pastāstīt, ka ir lieliski atpūties. Vai tas nav dīvaini?

Lai labāk izprastu šo dīvainību, atpūtas un noguruma attiecības varam salīdzināt ar kādu citu cilvēkam nozīmīgu darbību, proti – ēšanu. Lieldienās, kā zināms, tiek krāsots un ēsts milzumdaudz olu, Ziemassvētku laikā tiek saceptas piparkūkas un gandrīz vienmēr mājās ir mandarīni, ap Jāņu laiku pat tur, kur tuvumā nav neviena paša Jāņa, bieži vien mēdz parādīties ķimeņu jeb Jāņu siers, bet, ja ir iespēja sakurt ugunskuru vai izmantot grilu, noteikti tiks cepta uz iesmiem uzsprausta gaļa jeb šašliks. Gaumes var būt dažādas, taču vismaz ar dažiem no šiem ēdieniem jums noteikti būs gadījies sastapties, un tāpat noteikti būs pazīstama sajūta, kas rodas, kad kādu no tiem gadījies pārēsties. Pat tās ēdamlietas, kas šķiet ārkārtīgi garšīgas, vienā acumirklī var sākt šķebināt, un arī par šo var sacīt, ka tas ir nogurums, pēc kura nepieciešama atpūta jeb vajadzīgs atvaļinājums.

Veiksmīga atvaļinājuma noslēpums nav nekā nedarīšana, garlaikošanās vai dīkdienība. Katrs pats var pārliecināties, ka reizēm nav nekā nogurdinošāka un mokošāka par garlaicību – pietiek pagarlaikoties kaut vai tikai rindā pie lielveikala kases, un uzreiz jau ir sajūtams spēku izsīkums. Atvaļinājuma noslēpums ir dažādība. Ja tajā nomoda laikā, kas paredzēts darbam, ik dienas tu dari vienu un to pašu, piemēram, sēdi pie datora un strādā ar dokumentiem, tu nogursti no šādas vienveidības un atvaļinājumā ilgojies pēc kaut kā pavisam cita – pēc skraidīšanas ar basam kājām pa pludmali, pēc malkas skaldīšanas vai braukšanas ar velosipēdu. Bet, ja darbā tu nodarbojies ar malkas skaldīšanu, atvaļinājumā tu varbūt nevēlies neko citu kā vien sēdēt pie televizora vai datora un skatīties kādu uzjautrinošu filmu. Svarīga ir dažādība, taču tas nenozīmē, ka arī pats atvaļinājums nevar būt nogurdinošs, un tieši tāda ir arī šāda atpūtas laika apslēptā nozīme – likt kādā brīdī no patīkamo lietu pārpilnības sajusties tik nogurušam, ka atkal rodas vēlme ķerties pie nepatīkamajām, labi zināmajām un tomēr tik nepieciešamajām lietām.