Janvārī jaunumu piedāvājums nav pārāk plašs – rēķinoties ar to, ka pirmssvētku sezonā interese par svaigu lasāmvielu paaugstinās, izdevēji cenšas piesaistīt pircēju interesi ar dažādiem interesantiem izdevumiem tieši gada pēdējos mēnešos, un to ir tik daudz, ka visus ne izlasīt, ne apspriest gada nogalē nudien nav iespējams. Tāpēc šoreiz par diviem gluži nesen iznākušiem latviešu autoru darbiem, kas iepazīstina ar Latvijas vēsturi un tradicionālajām vērtībām.

Alu un dižkoku pētniekam Guntim Eniņam izveidojies pastāvīgs cienītāju loks – pietiekami daudziem laimējies viņa vadībā un vērīgajā uzraudzībā izložņāt Latvijas alas un apciemot dižkokus, bet vēl vairāk ir lasītāju, kuri viņa sarakstītajās grāmatās smeļas iedvesmu apceļot un iepazīt nezināmo Latviju. Jaunākajā grāmatā “Koki mājas nepamet” Eniņš raksta par sabiedrībā pazīstamu cilvēku dzimto māju apkaimē augošajiem kokiem, aprakstot gan pašu koku individuālās īpatnības, gan to lomu dzimtas vēsturē un konkrēto cilvēku dzīvē. Savukārt demogrāfs Ilmārs Mežs kopā ar domubiedriem valsts simtgadei par godu apņēmies izpētīt raksturīgākos uzvārdus un to izcelsmi dažādās Latvijas malās. Pirmais no trim iecerētajiem sējumiem decembrī ir nācis klajā un vēsta par apmēram 4000 Latgalē izplatītajiem uzvārdiem. Izrādās, daudzu uzvārdu pamatā ir iesaukas, to nēsātāju mājvietu raksturojoši vārdi, Latgalē daudz uzvārdu saistīti ar dzīvnieku un putnu vārdiem gan latgaļu, gan poļu, krievu, lietuviešu valodās.

Ielūkojoties nesen publicētajā pārskatā par simts visvairāk pirktajām grāmatām Lielbritānijā 2017. gadā, jāsecina, ka daudzas no tām – Džeimija Olivera, Deivida Valjamsa, Dena Brauna, Margareta Atvudas un citu autoru sarakstītās – jau iztulkotas latviski, bet citas pagaidām čakli lasām oriģinālvalodā.