Saka, senāk zāle bija zaļāka, bet dzīve - mierīgāka. Par pirmo kaut ko grūti teikt, bet otrajam apgalvojumam pilnībā piekrītu, jo laika ritumu mūsdienās paātrina informācijas un lietu pieejamība. Sociālajiem tīkliem nav pat 20 gadu, pirmais “iPhone” iznāca pirms knapi 10 gadiem, tāpat kā “Netflix” straumēšanas iespēja, bet mūsu ikdiena bez tiem nav iedomājama. Neatpaliek arī kino, kurš pēdējās desmitgades laikā ir mainījies vairāk nekā iepriekšējos 90 gados kopā. Un vislabāk tas ir redzams, palūkojoties uz supervaroņu kino un “Marvel Studios” panākumu piemēru.

Supervaroņu kino nebūt nav šībrīža trends, jo pirmā filma par Betmenu tapa 1943. gadā, bet par Supermenu - 1948. Tās bija lētas, nepretenciozas un bērniem domātas izklaides, kuras demonstrēja kinoteātros, bet vēlāk arī televīzijā, pārsvarā ASV, kur populāri bija supervaroņu komiksi, uz kuriem liela daļa no šīs produkcijas arī bija balstīta.

Visu mainīja 1978. gada filma “Supermens” ar Kristoferu Rīvu un Marlonu Brando galvenajās lomās, kura kļuva par lielu hitu visā pasaulē (protams, izņemot bijušās PSRS valstis) un iepazīstināja ar komiksu un supervaroņu kultūru gandrīz visu pasauli.

Bet par mūsdienu supervaroņu kino dzimšanu var pelnīti uzskatīt 1989. gadu, kad iznāca Tima Bērtona “Betmens” ar Maiklu Kītonu un Džeku Nikolsonu. Tas, protams, bija populārs pats par sevi, bet tam sekoja pastāvīga straume ar populārām un mazāk populārām supervaroņu filmām. Jauna kino ēra bija sākusies.

Un, lai cik populāri būtu “Zirnekļcilvēks”, “X-cilvēki” un Kristofera Nolana “Betmena” triloģija ar Kristianu Beilu, tos visus pārspēja komiksu kultūras pamatlicējs, izdevniecības “Marvel” kino atzars “Marvel Studios”, kas “nieka” 10 gadu laikā, sākot ar 2008. gada “Dzelzs vīru”, ir izlaidusi nu jau 19 savstarpēji saistītas, ārkārtīgi populāras un pelnošas filmas, pat ne dominējot, bet uzurpējot veselu kino žanru un savā ziņā arī kino kopumā. “Dzelzs vīrs”, “Tors”, “Kapteinis Amerika”, “Doktors Streindžs”, “Skudrcilvēks” un reizi pāris gados - “Atriebēji”, kur visi šie varoņi satiekas un kārtējo reizi glābj pasauli.

Vislielākais risks, kurš atmaksājās, - visu varoņu visas filmas šajā neaptveramajā kinoseriālā (atsauce uz “Netflix” raksta sākumā nav nejauša) ir savstarpēji cieši saistītas, un, ja vēlies zināt visu, tad tās visas būs arī jāskatās.

Ko nu jau visas pasaules kino skatītāji ar lielāko prieku arī dara, jo “Marvel Studios” supervaroņu filmas jau sen ir nenoliedzami globāli fenomeni (izņemot Latviju, kur supervaroņu kino parasti ir gada pelnošāko filmu topa desmitnieka beigu galā). 10 gadi, 19 filmas, nevienas (!) finansiālas neveiksmes un sajūta, ka studija vēl tikai ieskrienas - jau tagad tiek runāts, ka varētu veidot vairāk par trim filmām gadā.

Šīsnedēļas jaunums “Atriebēji: Bezgalības karš” ir gan kārtējā pieturvieta, gan arī vērienīgs, iepriekš kino vēl neredzēts (šoreiz tie nav pārspīlējumi, tā tiešām ir) studijas pirmās desmitgades filmu kopsavilkums, Holivudas “sapņu fabrikas” procesu un mehānismu uzskatāma demonstrācija. Bet, kas ir daudz svarīgāk, “Atriebēji: Bezgalīgas karš” ir kvalitatīvs un skatāms pierādījums tam, ka šim supervaroņu neprātam vislabāk ir vienkārši padoties un izbaudīt to kopā ar visu pārējo pasauli - šī ir tā reize, kad miljons mušu tiešām nav kļūdījušās!

“Atriebēji: Bezgalības karš”

Režisori: Entonijs un Džo Ruso

Galv. lomās: Roberts Daunijs juniors, Džošs Brolins, Kriss Hemsvorts, Benedikts Kamberbačs, Kriss Evanss, Kriss Prats, Skārleta Johansone, Zoja Saldanja, Toms Holands, Čadviks Bousmens un daudzi, daudzi, daudzi citi.

 

REPERTUĀRA JAUNUMI

“Tevis te nebija” (“You Were Never Really Here”)

Režisors: Linna Remzija

Galv. lomās: Hoakīns Fīnikss, Jekaterina Samsonova

Liktenis nav saudzējis Džo. Viņš ne no viena nebīstas, tikai atmiņu uzplaiksnījumi reizumis liek nodrebēt. Varonis vientuļnieks bez žēlastības, nerēķinoties ne ar ko, glābj vājos un neaizsargātos. Ievērojamam politiķim pazudusi vienīgā meita, un viņš noalgo bijušo FIB aģentu. Džo ir Ninas vienīgā cerība. Paši rafinētākie ļaundari nedrīkst stāties viņam ceļā, meitene ir jādabū laukā no īstas elles.

Linnas Remzijas jaunā filma par niknu atriebību Ņujorkas pagrīdē Kannu kinofestivālā saņēmusi balvu par labāko scenāriju, bet Hoakins Fīnikss atzīts par labāko aktieri. Šis aktieris, kurš ļoti rūpīgi izvēlas projektus, kuros piedalīties, šeit atveido 21. gadsimta Trevisu Biklu (Mārtina Skorsēzes filmas “Taksists” galvanais varonis), jo ir tikpat skarbs, iekšējo dēmonu plosīts, neprognozējams un brutāls. Ar pēdējo noteikti ir jārēķinās, jo jau iepriekšējā Linnas Remzijas filma, “Mums jāparunā par Kevinu”, uzskatāmi parādīja, ka viegli nebūs. Nebūs arī te. Skaņu celiņu veidojis talantīgais komponists Džonijs Grīnvuds no grupas “Radiohead”.

“Patiesība vai risks” (“Truth or Dare”)

Režisors: Džefs Vedlovs

Galv. lomās: Lūsija Heila, Teilore Pouzija, Lendons Liboirons

Draugu grupa iesaistās sākotnēji šķietami nevainīgā spēlē "Patiesība vai risks", kas drīz pārvēršas sāncensībā ar nāvi, kad tajā iesaistās pārdabiski spēki. Ja kāds no spēles dalībniekiem samelo vai mēģina neizpildīt uzdevumu, viņu gaida izrēķināšanās. Viņiem jāatrod veids, kā apmānīt spēli - ja tas vispār ir iespējams.

“Prom!”, “Tīrīšana”, “Paranormālās aktivitātes” un neskaitāmu citu labu, lielisku un citreiz arī pagalam dranķīgu šausmeņu un trilleru autora Džeisona Blūma kārtējais darbs diez vai radīs tādu pašu ažiotāžu, kā viņa spilgtākie darbi, bet savu skatītāju tomēr atradīs, pat ja tas, visticamāk, būs gados jauns skatītājs. Nesenās filmas “Laimīgu nāves dienu” dvēseliskais radinieks, lai neteiktu - dubultnieks.

“Deju laikmets” (“Era of Dance”)

Režisors: Viktors Buda

Galv. lomās: Indulis Bilzēns, Roberts Gobziņš, Jānis Polis, Westbam, Deriks Mejs u.c.

Astoņdesmito gadu otrajā pusē pasauli elektrizēja ne vien Aukstā kara spriedze, ne vien Berlīnes mūra krišana, bet arī kaut kas jauns un satraucošs, kas veidojās, Rietumos plaukstošajai elektroniskās deju mūzikas kultūrai satiekot aiz "dzelzs priekškara" mītošo avangardu. Neticami arī, ka šis stāsts līdz šim nav ticis dokumentālistu izgaismots. Šie cilvēki Padomju Savienībā ieveda muzikālās pārmaiņas, Latvijai republikai un Padomju Savienībai tas bija jauna laikmeta sākums…

Filma īpaši tuva būs 80./90. gadu tehno kustības sekotājiem un vienkārši “tusētājiem”, kuriem nav sveši tādi vārdi, kā Westbam, Eastbam (Roberts Gobziņš), kādreizējais SuperFM vadītājs Jānis Polis un cilvēks, kurš stāvēja aiz visas šīs kustības Latvijā - Indulis Bilzēns. Unikālā dokumentālā filma tika veidota vairāk kā 7 gadus, arhīvu materiāliem mijoties ar pavisam svaigām galveno varoņu intervijām.