LSM ziņās: «Dažreiz savas bailes ir jānoliek otrajā plānā.» Kā ir būt zemessargam?

Alvis Berngards (29) ir dizainers, skolotājs un zemessargs. Viņaprāt, “būšana zemessardzē ir tāda kā apdrošināšana, kuru tu maksā, bet ceri, ka to nekad nevajadzēs izmantot”. 

Pirms 11 gadiem, kad Alvis vēl mācījās vidusskolā, viņam draugi piedāvāja iestāties zemessardzē. Uzņemšanas procesā atbildīgā persona vien nobrīnijās, ka apņēmīgais puisis ir no mākslas vidusskolas. Vēlak, studējot Rīgā, Alvis nobrīnijās, cik reti izdodas satikt kādu, kurš ir zemessargu rindās – Rēzeknē tā ir drīzak norma, nekā izņēmums.

Sarunā viņš dalās pārdomās par to, kas ir aizstāvēšana, kad no aizsardzības pozīcijām jādodas uzbrukumā un kāda ir laba kara māksla. “Tāpat kā māksliniekam, tev ir jāpārzina savi instrumenti. Tev ir jāpārdzina tehnika, tev jāpārzina mērķauditorija vai cilvēki, kam tu to vēlies radīt,” Alvis skaidro, pievienojot, ka gan karā, gan mākslā ir svarīgi “pārsteigt pretinieku, tāpat kā mēs ar saviem mākslas darbiem mēģinam pārsteigt skatītāju.”

Alvis zemessardzē ir iemācījies pacietību un savus spēkus novērtē, izmantojot pašizzināšanu. Gan dzīvē, gan kaujā – “Jābūt arī tādai kritiskai domāšanai un pašanalīzei pašam pret sevi. Jāmāk atzīt kļūdas un nav jādzīvo tādā ilūzijā, ka tu esi pārspēcīgs. Tev ir jānovērtē savs pretinieks arī, jāieklausās viņā.”

“Man vispār liekas, ka tas ir augstākais cilvēka līmenis – kad mēs beidzam domāt par sevi kā indivīdu, bet spējam saredzēt sevi kā mazu daļu no tāda lielāka kopuma,” stāsta Alvis, cerot, ka ikviens ne tikai valsts svētkos, bet ar ikdienā atcerēsies par to, kas mums ir dots – leposies ar esošo un cīnīsies par uzlabojumiem.