kā ir būt - #74 laulība

Podkāsta 74. epizodē stāsts par laulību, kurai iespējams notikt tikai sapņos. 

Annai Niedolai (28) un viņas dzīvesbiedrei Agnesei nesen bija iespēja piedalīties mākslas projektā – fotosesijā, kur abas dāmas tika iemūžinātas baltās kāzu kleitās. Diemžēl par šādu notikumu ārpus mākslas, Anna sev sapņot neļauj, jo uzskata, ka Latvijā līdz viendzimuma laulībām ir ejams ļoti tāls ceļš. 

“Es pat īsti neļauju sev domāt, ka laulība ir tas galvenais, ko es gribētu. Man liekas, ka šobrīd mums pietiktu ar civilās savienības likumu,” stāsta Anna, kura kopā ar dzīvesbiedri ir apsvērusi iespēju pārcelties uz ārzemēm, kur viņu ģimenei būtu iespēja iegūt juridisku aizsardzību. 

Viņas abas šeit, Latvijā, jūtas normāli, jo, kā stāsta Anna, tuvākie radinieki un draugi ir ļoti saprotoši un pieņemoši. Runājot par saskarsmi ar cilvēkiem ārpus personīgā “burbuļa”, viņa dalās, ka vispatīkamākā reakcija no apkārtējiem ir, ja tās nemaz nav: “Tas ir tas, ko mēs gribam – būt vienkārši vienlīdzīgi, arī ar heteroseksuāliem pāriem. Līdz ar to visforšāk ir, ja mūs vienkārši pieņem tādas, kādas mēs esam un tikpat līdzvērtīgas kā citus pārus.”

Anna priecājas, ka savu seksualitāti apzinājusies jau diezgan pieaugušā vecumā, kad viņa jau bija gana pārliecināta par sevi un nebija pārdomas par to, ka viņa ir jebkādā veidā nepareiza. “Man liekas, ka dzīvot skapī ir grūtāk, nekā ārpus tā,” stāsta Anna, skaidrojot, ka tad arī apkārtējiem zūd lieka intriga un iespēja pašiem kaut ko aplamu izdomāt. Šobrīd visnegatīvākais, viņasprāt, ir sabiedrības tieksme seksualizēt homoseksuālas attiecības, it īpaši, ja tās ir starp divām sievietēm. 

Viņas abas cer dzīvot sabiedrībā, kur viņu nākotnes bērniem nebūtu no saviem vienaudžiem jāslēpj, ka viņiem ir divas mammas. Pāra kopīgie sapņi nav pārlieku prasīgi – tikpat vienkārši kā citiem – veidot kopīgu dzīvi, saticīgu un mīlestības pilnu, taču abas dāmas labprāt to darītu ar valsts garantētu drošību gadījumos, ko neviens negaida.

Podkāstu aptauja: https://ej.uz/podkastuaptauja