Podkāsta “kā ir būt” 3. sezona iesākas ar stāstu par alkoholisma postījumiem vairākās paaudzēs. “Tu nevari pieņemt to, ka tavs tuvākais cilvēks tavā vietā izvēlas pudeli,” saka Diāna Zemture (26) – šīs epizodes viešņa. 

Diāna 5 gadu vecumā zaudēja mammu un, lai gan dzīvoja ar tēti, viņas patiesais audzinātājs, atbalstītājs un apgādnieks bija opis, līdz 11 gadu vecumā, ar bāriņtiesas lēmumu, aprūpes tiesības nonāca tantes rokās. Sarunā Diāna dalās ar pārdzīvojumiem tajā laikā un piedzīvotā sekām, kas jūtamas šodien. 

“Manās acīs tēvs bija nožēlojams, alkoholiķis, viņš mani pievīla, viņš mani nodeva. Deviņgadīgā Diāna bija dusmīga – uz tēvu, uz dzīvi un uz dzīves apstākļiem,” stāsta Diāna, daloties sāpīgākajos bērnības brīžos, kad viss, ko viņa vēlējās ir tētis, kurš ir blakus, uzklausa un velta viņai savu uzmanību un laiku. Taču tā vietā viņa slēpās no tēta, kad viņš reibumā nāca mājās. 

Piedzīvotais Diānai lika nocietināties – neuzticēties cilvēkiem, nedalīties ar savām emocijām, neveidot attiecības un neticēt pozitīvai nākotnei. Zemākajā brīdī, kad Diāna studēja un dzīvoja patstāvīgi, viņa pati sāka aizrauties ar alkoholu. Nepilnus divus gadus tas bija viņas mierinājums nepanesamajā ikdienā. “Es biju pilnīgi pārliecināta, ka man nekas dzīvē labs nebūs, ka es nenodzīvošu līdz 30 gadiem – pat, ja nodzīvošu, es būšu viena pati. Es nekad nebiju domājusi, ka mani dzīvē sagaida kaut kas jauks vai patīkams.” 

“Man bija divas domas – ko šodien iedzert vai no kura tilta man nolekt?”, stāsta Diāna, raksturojot laiku, kad viņa saprata, ka dzīvē nepieciešamas straujas pārmaiņas. Diāna atrada sevī spēku un tagad ir laimīgi precējusies, mācās veidot atklātas attiecības un uzticēties savam partnerim. Pašas piedzīvotais viņai ir ļāvis daudz empātiskāk paskatīties uz tēti un piedot viņam. 

Podkāsta 73. epizodē klausies Diānas stāstu par alkoholismu un tā sekām.

Podkāstu aptauja: https://ej.uz/podkastuaptauja