Katram cirks asociējas ar kaut ko citu – zvēriem, klauniem, žonglieriem, virvju māksliniekiem un vēl, un vēl. Bet, kas cirks ir šodien? Rīgas Cirka skolas vadītāja Marita Sanžerevska (26) saurnā atklāj noslēpumaino cirka pasauli.

“Cirks ir ar tādu, kaut kādu noslēpumainības plīvuru apvīts. Kaut kāda sabiedrība, kura ir mazliet prom no citiem, pārējiem, un mazliet tāda, tā kā – frīki,” Marita stāsta, cerot, ka aizvien vairāk cilvēki iepazīs cirka pasaules dažādību. Viņa uzskata, ka tā ir vieta visiem, kur katrs var atrast, kā sevi izpaust un tiek pieņemts arī tas, kas citā kontekstā būtu uzskatīts par savādu. “Man liekas tas cirka aspekts ir tas, ka, kā jau jebkurš cilvēks, tu meklē to savu kopīgo cilvēku burziņu un to savu nesaprastību kaut kur citos cilvēkos” – un cirks ir vieta, kur to atrast. 

Marita skaidro, ka “Cirks, tā ir tāda flirtēšana ar robežām”. Šīs mākslas formas specifika ir spēja domāt caur priekšmetiem – katram māksliniekam ir savs objekts, kas dod iespēju arī paslēpties. Savukārt sava ikdienas “es” slēpšana rada vietu jaunai brīvībai. “Man liekas, ka tas joprojām tā ir, cik es esmu saskārusies ar cirka māksliniekiem. Viņi atšķirās no citiem māksliniekiem. Viņiem  ir daudz vairāk kaut kāda brīvības sajūta."

Sarunā Marita dalās pārdomās par cirka izlaušanos no noslēpumu plīvura un katra individuālo atvēršanos, iedvesmojot noticēt, ka viss ir iespējams – “Tas bieži vien arī sākas ar tādu impulsu - es varētu vienkārši pamēģināt. Varbūt, ka man nesanāks, varbūt, ka man sanāks, bet es varētu pamēģināt.”

 

Šis projekts īstenots ar Eiropas Parlamenta finansiālu atbalstu.*

 

 

* Šis materiāls atspoguļo tikai autora viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.