Kā ir uzaugt krievvalodīgā ģimenē Latvijā? 

Artūrs Grigorjevs (27) ir uzaudzis krievvalodīgā ģimenē, taču sevi ar krievu kultūru neidentificē. “Vienotību mēs varēsim attīstīt, ja centīsimies meklēt to, kur mēs piekrītam,” saka Artūrs, stāstot, ka viņam kopīgais ir jāmeklē arī ar vecākiem, jo viņu viedoklis par notiekošo Ukrainā ir ļoti atšķirīgs. 

Viņaprāt, sociālo mediju piedāvātais informācijas apjoms par visu, kas notiek pasaulē, ir bijis nozīmīgs viņa identitātes veidošanā. “Mūsu paaudzei bija saikne ar visu pasauli principā, tāpēc mēs atšķiramies no citām paaudzēm.” Artūrs uzskata, ka spēja neatkarīgi reflektēt par notiekošo apkārt un pašam sevī, atšķir viņa paaudzi un tos krievvalodīgos, kuri galvenokārt uzturas Krievijas radītajā informācijas telpā. Viņš uzsver: “Kad domā un salīdzini, saproti, ka varbūt es neesmu objektīvās realitātes nesējs.”

Podkāstā Artūrs dalās savās pārdomās par to, kas veido labu sarunāšanās kultūru, ar kuras palīdzību problēmas var risināt, nevis radīt. “Ja ir komunikācija, cilvēki var regulēt iekšējo kārtību paši, bez kaut kādiem likumiem vai varas,” taču būtiski ir katru sarunu sākt ar vēlmi klausīties un spēju empatizēt. 

 

Šis projekts īstenots ar Eiropas Parlamenta finansiālu atbalstu.*

 

 

* Šis materiāls atspoguļo tikai autora viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.