Gusts Svens Pētersons (23) pēc Ārlietu ministrijas aicinājuma, pieņēma lēmumu pamest Krieviju, kur viņam bija paredzēts pavadīt vienu studiju semestri. Divu dienu laikā viņš šķērsoja 13000 kilometrus - no Irkutskas līdz Vladivastokai, tad caur Maskavu uz Pēterburgu, lai ar vilcienu nonāktu Pleskavā un ar kājām šķērsotu Igaunijas robežu.
“Tā informācijas telpa ir ļoti kūrēta, lai atbalstītu jebkādu valdības lēmumu, nevis, lai informētu sabiedrību un lai tad viņi spētu pieņemt savu morālo lēmumu, kāda rīcība būtu visslabākā,” stāsta Gusts par informācijas burbuli, kurā dzīvo Krievijas iedzīvotāji. Dzīvojot viesģimenē, viņš ieraudzīja situāciju no iekšienes un ar pārsteigumu atzīst, ka “Tas cilvēks tiešām tam tic, viņš uzskata, ka viss, ko Putins dara ir nes mieru gan Krievijai, gan visai pasaulei.”
Gusts stāsta, ka daudzi cilvēki Krievijā turpina dzīvot mierīgu dzīvi, bez satricinājumiem. Taču pastāv arī pretkustība. “Viens džeks teica, ka viņš labāk sēž trīs gadus ķurmī, nekā brauc uz karu un brauc karot,” par drauga motivāciju iestāties pret karu stāsta Gusts.
Šajā sarunā ne tikai par fizisko bēgšanu, bet arī par cilvēku bēgšanu no informācijas un faktiem, lai patvertos stāstos - reizēm ļoti sagrozītos.
Šis projekts īstenots ar Eiropas Parlamenta finansiālu atbalstu.*
* Šis materiāls atspoguļo tikai autora viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X