Ance Tarvida nesen veica kunģa samazināšanas operāciju un ik dienu mācās sadzīvot ar kompulsīvo ēšanu. Viņa ir izgājusi cauri dažādiem posmiem - tajā skaitā rēķinājusi, vai var atļauties uzņemt 4 kalorijas, izdzerot melnu kafiju. Ance saka, ka “Atkarība no ēdiena ir viena no trakākajām atkarībām, tu nevari atmest ēdienu, tev ar to jāsadzīvo visu tavu atlikušo mūžu, ja tu gribi izdzīvot, tev ar to ir jāsaskaras burtiski katru dienu, vairākas reizes dienā.”

Pēc nekontrolējamas ēšanas epizodes Ance jūtas tā, it kā būtu piekrāpusi pati sevi. Viņa zina, kā ir, kad negribas pašam uz sevi skatīties spogulī. Kad pati nejūtas pārliecināta par sevi, vēl grūtāku situāciju padara apkērtējo negatīvā attieksme. Ance atceras, kā cilvēki pret viņu izturējās, kad viņai bija mazāk liekā svara. “Jo resnāka es esmu, jo neredzamāka es palieku,” skaidro Ance. 

Ēšanas traucējumus viņa raksturo kā apburto loku, no kura ir grūti izkļūt ārā. Bija laiks, kad sava svara un nepārliecības dēļ, Ance gandrīz vai negāja ārā no mājas. Tas viņai, kā ekstravertai personai, radīja jaunus pārdzīvojumus. Lai tos mierinātu, viņa atkal sniedzās pēc ēdiena. 

Šajā “kā ir būt” epizodē saruna par ēšanas traucējumiem un sabiedrības attieksmi pret cilvēkiem ar svara problēmām.

 

 

Šis projekts īstenots ar Eiropas Parlamenta finansiālu atbalstu.*

 

 

* Šis materiāls atspoguļo tikai autora viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.