Patrīcijai M. Keišai (24) interesē dienasgrāmata kā žanrs - gan savā dzīvē, gan literatūrā. Ko sniedz ikdienas fiksēšana? Vai sociālie tīkli kļuvuši par mūsdienu publisko dienasgrāmatu?

“Es esmu pieķērusi sevi, kad man ir noticis kāds emocionāls šoks, tad es meklēju somā pēc tā blociņa tādā veidā kā cilvēki mēdz ķert pēc cigarešu paciņas,” stāsta Patrīcija, skaidrojot, cik nozīmīga viņai ir kļuvusi savu emociju un pieredžu piefiksēšana rakstiskā formātā. Tas palīdz visas izkaisītās domas sakārtot lineārā stāstā, ieraudzīt pašai savas sajūtas un trenēt atklātību pret sevi.

Viņa stāsta, ka pierakstīšana ir kļuvusi par glābšanas riņķi un veidu, kā noķert dzīvi, kas reizēm šķiet birstam caur pirkstiem. Sarunā Patrīcija stāsta par visām kladēm, kas gadu laikā pierakstītas, par dažādām metodēm, kā to darīt, un sajūtām, ko var iegūt rakstot savu un lasot citu dienasgrāmatas. 

Patrīcijai dienasgrāmatas rakstīšanai ir būtiska nozīme identitātes atklāšanā. Komentējot sociālo tīklu nozīmi, viņa dalās: “Manas bailes par šo sociālo tīklu lietu ir tas, kādā mērā sevi iekšēji es sāku jau uzskatīt par to, par ko es izliekos. Kādā veidā es pati pazūdu tajā savā publiskajā sociālo tīklu tēlā.” 

 

 

 

Šis projekts īstenots ar Eiropas Parlamenta finansiālu atbalstu.*

 

 

* Šis materiāls atspoguļo tikai autora viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.