No spēlēšanas uz ielām līdz muzicēšanai uz pasaules prestižākajām skatuvēm. Saruna ar čellisti Margaritu Balanas (28). 

Margarita savu dzīvi citādu iedomāties nevar - čells viņai ir kā papildus orgāns, roku pagarinājums, kas attīstījies visas dzīves garumā un arī tuvākais draugs, ar savu dvēseli un lielu plecu, uz kā atbalstīt galvu lidmašīnas krēslā. Uz jautājumu, kas tad ir būtiskāks - talants vai darbs - Margarita pārliecinoši atbild, ka darbs, jo bez tā talants iesprūst un netiek attīstīts. 

Nodarbojoties ar mūziku profesionāli, viņas ikdiena lielākoties paiet vienatnē - mēģinājumos, lidojumos no vienas valsts uz otru, tāpēc reizēm pārņem vientulība. Margarita stāsta, ka “Dažreiz ir grūti, ka tev ir jābūt vienam, jāceļo vienam, jābūt mēģinājumos vienam. Darbs mūzikā ir arī ļoti emocionāls darbs, pēc katra koncerta izliec visu sirdi, visu dvēseli”, tāpēc ir ir atrast savu atbalsta sistēmu, viņai tā ir ģimene. 

Šajā “kā ir būt” sarunā Margarita stāsta par to, ka vispatīkamāk ir spēlēt publikai, kuras vidū nav mūziķi un kritiķi, par pārvākšanos uz ārzemēm 15 gadu vecumā un ikdienu, dzīvojot klasiskās mūzikas pasaulē.

 

Šis projekts īstenots ar Eiropas Parlamenta finansiālu atbalstu.*

 

 

* Šis materiāls atspoguļo tikai autora viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.