Linards Romka (20) jau pamatskolas laikā, dzīvojot mazpilsētā, gribēja ģērbties citādi kā pārējie un par to nereti saņēma negatīvus komentārus. Tagad, studējot Rīgā, viņš novērtē iespēju daudz brīvāk izpaust savu iekšējo pasauli uz āru, veidojot savu vizuālo tēlu. 

Apģērbs ir veids kā Linards sevi izpauž. Viņš gūst prieku gan no iepirkšanās procesa, gan rezultāta - “Dažreiz vienkārši gribas to lietu nopirkt tikai pirkšanas pēc, lai būtu īslaicīgā labā sajūta.” Taču Linardu satrauc arī vides piesārņojums, tāpēc, viņaprāt, lietoto apģērbu veikali ir lieliska vieta, kur meklēt unikālas pērles, neradot jaunas lietas. Rezultātā viņš samazina sava apģērba cenu - gan to, kas jāmaksā pašam, gan to, ko vēlāk maksā daba.

Sarunā viņš dalās ar drosmi uzdrīkstēties būt autentiskam, kā arī dalās praktiskos padomos, kur smelties iedvesmu otrās dzīves piešķiršanai apģērbam un citām lietām. Linards, daloties savā pieredzē, uzsver: “Mums vajadzētu aizdomāties par to, ka mums taču pietiek arī ar mazāk, nevis vairāk.”

Vai mums būtu, ko vilkt, ja uz diviem gadiem pārtrauktu ražot apģērbu? To klausies 47. epizodē par paštēlu.

 

Šis projekts īstenots ar Eiropas Parlamenta finansiālu atbalstu.*

 

 

* Šis materiāls atspoguļo tikai autora viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.