Tīna Pētersone (27) savu profesiju salīdzina ar tiltu starp mākslinieku un sabiedrību - viņa ir mākslas kuratore. Tas prasīja viņai 24 gadus, lai saprastu, kā būt mākslā, neesot māksliniekam. Podkāsta “kā ir būt” sarunā Tīna dalās pārdomās par to, kas ir labs mākslas darbs, kāpēc vērtīgi ir arī tie darbi, kas mums nepatīk, un to, kāpēc bohēma mūsdienās nav atslēga uz veiksmīgu mākslinieka karjeru. 

Pēc profesionālās darbības žurnālistikā un reklāmā, Tīna nolēma doties studēt ārzemēs, lai kļūtu par mākslas kuratori. Viņa uzskata, ka tieši spēja paskatīties uz mākslas procesiem no autsaidera perspektīvas, ir viena no viņas privilēģijām, salīdzinot ar citiem kolēģiem. Taču iekļūšana mākslas pasaulē nav bijusi viegla - viņa uzsver, ka “māksla - tā ir slēgta un elitāra pasaule.” 

Sarunā Tīna atgādina, cik svarīga ir pieredžu daudzveidība. Tas nozīmē, ka ir labi doties skatīties arī tādu mākslu, kas nepatīk, sadusmo vai raisa citas nepatīkamas emocijas. Tas rada iespēju uzdot sev jautājumu - kāpēc es tā jūtos? "Kamēr tev tā izstāde nav vienaldzīga, tikmēr māksla ir izdarījusi savu darbu,” skaidro Tīna. 

Viņasprāt, mākslinieks par tādu kļūst, jo nevar darīt neko citu - viņš nespēj neradīt, un Tīna tic, ka “pasaule būtu labāka vieta, ja mēs ļautos tam, ko sirds liek darīt." Šajā epizodē saruna par mākslu - valodas paplašinājumu, ar ko varam iepazīt gan savas, gan citu sirdis.

 

Šis projekts īstenots ar Eiropas Parlamenta finansiālu atbalstu.*

 

 

* Šis materiāls atspoguļo tikai autora viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.