Eiropas Savienībā katra otrā sieviete, vecāka par 15 gadiem, ir piedzīvojusi seksuālu uzmākšanos, katra divdesmitā - izvarota, tā liecina Eiropas Dzimumu līdztiesības insitūta publiskotie dati. Luīze Stabiņģe (23) ir piedzīvojusi izvarošanu un šajā “kā ir būt” sarunā dalās savā pieredzē un pārdomās par varas sadalījumu sabiedrībā kopumā. Kāda ir varas nozīme šādās situācijās? Kāda vara ir līdzcilvēkiem, lai šādus gadījumus nepieļautu?

Vara pār sevi un citiem, politiska vara, mediju vara, neizmantota vara - termins vara dzīvo dažādos līmeņos, mainot savu noskaņu no pozitīvas līdz izteikti negatīvai. Šajā “kā ir būt” sarunā tiek iezīmēta varas daudzveidība, aicinot katram pašam sev uzdot jautājumu - kāda vara ir man?

“Ja mēs redzam, ka kaut kas notiek blakus, kam nevajadzētu notikt, mums ir iespēja pateikt - klausies, šis nav okei!”, saka Luīze, lai atgādinātu, ka mēs kā sabiedrība nosakām, kas ir pieņemams un kas nē, tāpēc mums ir jāpārstāj normalizēt darbības, kas kaitē līdzcilvēkiem. Ar tik neuzkrītošām darbībām, kā svešu cilvēka ģērbšanās stila kritizēšana, mēs radām vidi, kur ļaujam kādam darīt pāri. Luīze, daloties savā pieredzē uzsver, ka ikvienam vajadzētu justies droši, neskatoties uz to, kā viņš/a ir apģērbies. 

Par seksuālu vardarbību, nepamatotu ideju pieņemšanu un pārskatīšanu, varas sadali lielākās un mazākās grupās, klausies podkāsta “kā ir būt” 39. epizodē.

Šis projekts īstenots ar Eiropas Parlamenta finansiālu atbalstu.*

* Šis materiāls atspoguļo tikai autora viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.