Dzīvesveids kurā bērni dzīvo, ir mazkustīgs, lielākā diena daļas tiek pavadīta sēžot skolas solā, mājās mācoties vai spēlējot datorspēles. Ārsti un sporta skolotāji neskaitāmas reizes ir uzsvēruši, ka sporta stundas ir ļoti svarīga bērnu ikdienas daļa un tas ieliek pamatus arī veselīgam dzīvesveidam nākotnē, bet joprojām vairākas skolas cīnās un domā par to – kā likt bērniem vairāk kustēties ? Arvien biežāk tiek dzirdēti viedokļi, ka sporta stundas nav jāvērtē,-  tā ir bezjēdzīga stunda un bez tā jau var iztikt.

Bērni joprojām kustās maz un sporta stundu apmeklējums ir tikpat niecīgs. Lai cīnītos ar bērnu mazkustību un veicinātu veselīgu dzīvesveidu jauniešiem, pirms trīs gadiem Izglītības un zinātnes ministrija plānoja palielināt sporta stundu skaitu vispārējās izglītības iestādēs no ierastajām divām uz trim stundām nedēļā. Vidusskola ir pakļāvusies jaunajiem normatīviem un jaunieši sporto trīs reizes nedēļā. Tomēr pamatskolā joprojām ir tikai divas stundas. Izglītības ministrija mums neatbildēja uz telefona zvaniem, bet Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis uzsver, ka sporta stundas nav labā kvalitātē skolās un arī uzskats par to, cik daudz bērniem ir jāsporto, esot greizs.

Vairākas Latvijas skolas strādā pie tā, lai nodrošināt bērniem pēc iespējas labākus apstākļus sporta stundās. Tiek ierīkotas dušas, modernas ģērbtuves ar skapīšiem privātajām mantām un vide tiek uzlabota. Tomēr jauniešiem un bērniem, tas neliekas tik būtiski. Visvairāk skolēniem ir neizpratne par to, kāpēc sporta stundās ir jāspēlē basketbols vai volejbols, ja to nemāk darīt? Bieži sūdzības ir arī par sporta skolotājiem. 

Psiholoģe-psihiatre un Rīgas Stradiņa Universitātes lektore Sandra Mihailova uzskata, ka sporta stundu neapmeklēšana ir svarīgs signāls, ko vajadzētu laicīgi pamanīt un atbilstoši reaģēt, jo ne vienmēr tā ir tikai nepatika pret konkrēto mācību stundu. Psiholoģe arī uzsver to, ka neveiksmes sporta nodarbībās ir ļoti vērtīga pieredze.

Paredzētās sporta nodarbības skolā tiek novērtētas reti, nav noslēpums, ka bērni bieži ierodas uz nodarbībām ar vecāku vai ārstu uzrakstītu atbrīvojumu, lai izvairītos no fiziskas slodzes. Tikai dažās skolās, skolotāji ir sākuši cīnīties pret vecāku rakstītajiem atbrīvojumiem un noteikuši limitu – 3 atbrīvojumi semestrī, līdz ar to, ja pašsajūta ir slikta vai bērns kādu apsvērumu dēļ nedrīkst saņemt fizisku slodzi, nepieciešam ārsta apstiprināta diagnoze un ar zīmogu apstiprināts atbrīvojums. Latvijas ārstu asociācijas prezidents Pēteris Apinis stāsta, ka gan skolas medmāsiņas, gan arī daži ģimenes ārsti ļoti bieži grēko ar šiem atbrīvojumiem.