Kā atdzīvināt cilvēku, ko darīt, ja nelaimes gadījumā norauts pirksts - uz šiem un citiem pirmās palīdzības jautājumiem LTV video sižetos atbild mediķi un citi speciālisti. 

Tomēr ko darīt, ja pēc negadījuma esi tik ļoti pārbijies, ka nemaz nevari neko izdarīt? To tautā sauc par šoku – cilvēks neadekvāti uzvedas, nesaprot, kas notiek. Kā tādā brīdī palīdzēt sev vai citam cilvēkam?

Laura avārijā iekļuva pirms astoņiem gadiem, bet joprojām to atceras ļoti spilgti.

Mēs ielidojām grāvī, ar jumtu iekšā grāvī. Man likās, ka viss ir nedaudz apstājies. Es nevarēju vispār skaidri padomāt, es nezināju īsti, ko darīt. Nevarēju normāli paelpot, pazuda tepas izjūta.

No tā laika braucot diezgan lielā ātrumā uz līkumiem, man joprojām ir nedaudz nepatīkami. Tā kā tas ir atstājis tādu nelielu rētu manī – pēc astoņiem gadiem joprojām atceros.

Šoks medicīnā un tautas valodā nav viens un tas pats. Pirmais ir dzīvībai bīstams – ja nelaimes gadījuma vietā cietušais ļoti strauji zaudē asinis vai smadzenēm nepietiek skābekļa lielu sāpju dēļ.

“Asiņošanas gadījumā tas ir saprotams, ir iztecējis liels daudzums asiņu un tad nepietiekoši nokļūst līdz galvas smadzenēm. [Savukārt] lielu sāpju gadījumā cilvēka reakcija ir paplašināt lielos asinsvadus [un] cilveks nokļūst šoka stāvoklī. Paplašinās asinsvadi un šie pieci litri asins tagad atrodas vairs nevis pieclitrīgā asins vadu sistēmā, bet nu tagad viņa ir paplašinājusies jau uz 6 litriem,” skaidro pirmās palīdzības jautājumu speciālists Haralds Lučkovskis.

Ja neesi mediķis, saprast, ka cilvēks ir šoka stāvoklī, ir ļoti sarežģīti, tāpēc pareiza rīcība ir pieņemt, ka tas var notikt. “Ja viņš patreiz uz šo brīdi nav, tas nenozīmē, ka viņš nevar iestāties pēc 5 - 10 minūtēm," saka Lučkovskis, tādēļ jārīkojas šādi:

 Atstāj guļus vai novieto guļus šo cilvēku. Tā ir tā pamatlietas, kas būtu jāatceras visos gadījumos.

Emocionālo šoku jeb stresa reakciju atpazīt ir vieglāk – cilvēks var kliegt vai tieši otrādi klusēt, var traucēt glābšanas darbus. “Emocionālais šoks tas ir uzzinot informāciju, kas ir pārsvarā negatīva – tātad draud ar ļoti spēcīgām pārmaiņām cilvēka dzīvē." Kā skaidro Rīgas Stradiņa Universitātes Psihosomātikas centra un psihoterapijas klīnikas psihoterapeits Artūrs Utināns, emocionālo šoka reakciju novērst nevar.

Ir jāpaiet kaut kādam mirklim, kamēr cilvēka smadzeņu mehānismi sāks sāpīgo realitāti pārstrādāt, bet [..] mēs varam parūpēties, lai cilvēks situāciju nepasliktina. Piemēram, viņš kliedz, [..] traucē sniegt palīdzību [..] un tamlīdzīgi - ir nepieciešams kaut kādā veidā viņu saturēt. Cilvēkam var pateikt, ka Tu pašreiz esi šoka stāvoklī.”

Nekādā gadījumā nevajag ietekmēt fiziski, piemēram, iepļaukāt vai līdzīgi. Pareiza rīcība ir ar cilvēku runāt.