Pasaules hokeja čempionāts, kurā Latvijas izlase ieguva astoto vietu, ir noslēdzies. Nacionālā komanda pēc deviņu gadu pārtraukuma iekļuva turnīra ceturtdaļfinālā, kurā ar rezultātu 2:3 piekāpās Zviedrijas valstsvienībai. 

Pirms čempionāta izlase zaudēja visas pārbaudes spēles, kas ir nebijis notikums Latvijas hokejā. Tomēr jau tad galvenais treneris Bobs Hārtlijs teica: “Svarīgākie mači ir pasaules čempionātā, un pārbaudes spēles neko nenozīmē.”

Un tiešām, pārbaudes spēļu sniegumu nevar salīdzināt ar Hērningas ledus hallē notikušo pasaules čempionāta grupu turnīru.

Tāpat zīmīgi, ka šogad valstsvienības rezultātu lielā mērā veidoja jaunie spēlētāji un debitanti, norāda bijušais hokejists un tagadējais treneris Oļegs Sorokins. Pierādījums ir statistika, kurā rezultatīvākais izlases rindās bija uzbrucējs Rūdolfs Balcers. 21 gadu vecais sportists šosezon pārstāvēja Amerikas hokeja līgas vienību Sanhosē "Barracuda". 

Vēl vairāki spēlētāji, kuri dominēja valstsvienībā, spēlē otrpus okeānam, tāpēc piesardzīgs ir otrs hokeja eksperts - Jānis Matulis:   

Priecāties par to, ka mums ir ļoti labi spēlētāji Amerikā, tas ir forši. Bet no otras puses nav nekādas garantijas, ka viņi pavasarī var tikt uz izlasi. Mums būtu ideālāks modelis, ja viņi būtu izkaisīti par Eiropu: Šveici, Vāciju, Somiju, Zviedriju. 

Viņa skepticisms saistīts ar faktu, ka nacionālajā komandā netika iekļauts neviens vietējā čempionāta spēlētājs. Iemesls ir finansējums, tāpēc Latvijas mēroga līmeni var saukt par pusprofesionālu. Abu ekspertu viedokļi šeit sakrīt. 

Vai tas čempionāts būs Zviedrijas vai citā līmenī? Visdrīzāk, ka nē, jo mums nav tie resursi. Ja mēs gribam šeit izveidot spēcīgu čempionātu, tad ir jābūt profesionālam hokejistam, kurš profesionāli saņem algu, uzsver Sorokins.  

Kamēr Latvijā pastāvēs šāda sistēma, jaunie spēlētāji brauks prom. Šo tendenci apzinās arī Latvijas hokeja federācija. Tās sporta direktors Edgars Buncis cer, ka Junioru attīstības līga strādās kā alternatīva, bet viņam par aizbraucējiem ir savs viedoklis.  

Nav tā, ka mūsu Jānis, Pēteris aizbrauc uz Ameriku, un viņam saka: "Klausies, Jānīt, kur tu biji desmit gadus? Mēs tevi gaidījām šeit. Lūk, tev visi vārti vaļā, tu būsi liela zvaigzne," saka Buncis, piebilstot, ka konkurence ir milzīga.  

Pēc sarunas ar viņu secinām, ka daudzi sportisti pusaudžu vecumā nav gatavi cīņai, kas valda otrpus okeānam. Veiksmes stāstu ir maz, jo esot simtiem cilvēku, kas pazūdot. 

Noslēgumā Pieci.lv jautāja, vai, zinot sistēmas trūkumus - hokejistu skaitu un līdzekļus, kas tiek atvēlēti Latvijas hokejam, mēs varam prasīt no Latvijas izlases ceturtdaļfinālu katru gadu? Matulis vērsa uzmanību, ka sešas komandas ceturtdaļfināla tiek katru gadu un par atlikušajām vietām cīnās daudzas valstis, tostarp Latvija.

Savukārt Sorokins intervijā atzīst, ka par komandas sniegumu svarīgāki ir individuālie spēlētāju rezultāti.

Ja mēs paskatāmies, kas būtu svarīgāk? Vai Latvija ieņem trešo vai pirmo vietu pasaules basketbola čempionātā, vai tas, ka Latvija izaudzina tādu Porziņģi, kurš beigās nes to Latvijas vārdu daudz tālāk? Un beigu beigās, protams,  jo vairāk tādu Porziņģu, jo spēcīgāka komanda. Uz to noteikti ir jākoncentrējas, jāmēģina mums atrast tie tīrradņi uz to nelielo hokejistu daudzumu, kas mums ir, akcentē Sorokins. 

Lai gan pasaules hokeja čempionāts ir noslēdzies, "Domnīcā" turpinās papildlaiks, kurā par pasaules turnīru un hokeju Latvijā stāsta ne tikai komentētāji un eksperti, bet arī paši sportisti.