Pēc 2017. gadā publicētajiem datiem, intervijā ziņu portālām "LA.LV" Rīgas 1.slimnīcas Ķirurģijas nodaļas vadītājs un bariatrijas ķirurgs Juris Žarinovs atklāja, ka jau 42% Eiropas iedzīvotāju ikdienā nenodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Savukārt, pēc Pasaules Veselības organizācijas prognozēm 2025. gadā 50% pasaules iedzīvotāju būs aptaukojušies. Lai kontrolētu savu svaru, tievētu un arī izkustētos pēc sēdošas darba dienas, ir radītas lietotnes, kas palīdz to darīt mājās, pat neejot uz sporta zāli. Trenere Kristīne Dzenīte uzskata, ka lietotnes nevajadzētu uztvert nopietni un uzticēt savu ķermeni viedtelefonam: 

“Daudzas sievietes tagad pēc grūtniecības uzreiz metās iekšā, tūlīt es skriešu, darīšu visu uz maksimumu. Beigās viņām sāp muguras, diastāzei caurums vispār palielinājies starp preses muskuļiem. Treneris vienmēr treniņa laikā pasaka par elpošanu - neaizmirstam elpot, pareizi elpojam. Pasaka kurā brīdī ieelpa, kurā izelpa. Tu varēsi pilnībā pieslēgties treniņam, nevis skatīties aplikācijā un domāt, kā man tur tā kāja stāvēja vai bija pareizi vai nepareizi, ai, man varbūt jāpārtaisa. Ja viņas būtu atnākušas nevis pie aplikācijas: "Sveiki, aplikācija, tu par mani neko nezini, bet davai rausim vaļā!",  bet atnākusi pie trenera, pastāstījusi, kas viņai par problēmām ir vai viņam, kas sāp kas nesāp, treneris attiecīgi dos tādus vingrinājumus.”

Viena no populārākajam lietotnēm Latvijā, ir treneres Paulas Freimanes radītā treniņprogramma, kas sola rezultātu iegūt ātrāk un pārliecina, ka svars pēc tievēšanas atpakaļ neatgriezīsies. Gandrīz visas lietotnes sola rezultātus sasniegt īsā laikā. Vairāki pasaulē atpazīstami pētnieki, kā, piemēram, doktore Oika Biambasūrena no Bonda Universitātes Austrālijā, uz šādām lietotnēm skatās aizdomīgi un uzsver, ka šādiem solījumiem ir jābūt pamatotiem. Savukārt, fizioterapeits Gustavs Puhovs atgādina, ka nedrīkst aizmirst, ka aiz tādām lietotnēm var slēpties arī vienkāršs bizness.

Šogad zinātnes žurnālā “Nature” publicētajā pētījumā zinātnieki secināja, ka šādu lietotņu efektivitāte kopumā ir ļoti zema. Taču, neskatoties uz to, cilvēki turpina tās izmantot un dažas no lietotnēm pat sasniedz vairākus tūkstošus lietotāju skaitu. Bezmaksas lietotne "MyFitnessPal" ir paredzēta kaloriju skaitīšanai. Tomēr pētījuma dalībniekiem 6 mēnešu laikā, netika atklāti būtiski fiziskā stāvokļa uzlabojumi.

Kā izrādās, ne tikai efektivitāte šādām lietotnēm ir zema, bet arī paļaujoties uz lietotnes izstrādāto plānu, var iedzīvoties nopietnās veselības problēmās, kas var kaitēt gan mugurkaulam, gan ceļu locītavām un arī muskuļiem. Fizioterapeits Gustavs Puhovs stāsta, ka cilvēki aizvien biežāk nāk ar sūdzībām, ka pēc trenēšanās mājās parādās nesaprotamas sāpes:

“Viņš īsti nesaprot to atskaites punktu, kurā notika tā kļūda - vai tika veikti nepareizi vingrginājumi vai skaita ziņā kaut kas nebija, un cik tā programma vispār bija piemērota viņam. Bet tā svarīgākā lieta, laikam, ir tas, ka tajās online programmas neviens nevar pārbaudīt cik pareizi tu veic vingrinājumus, kas principā ir vissvarīgākais aspekts fitnesā. Ja tu veiksi nepareizus vingrinājumus, nepareizu tehniku, nepareizu skaitu, tad rezultāts būs negatīvs. un tas, ka Tevi neviens nevar pārbaudīt, kā tu to dari ir lielākais mīnuss fitnesa online programmās.”

Kā uzskata eksperti - šādas lietotnes nevajadzētu uztvert kā personīgo treneri, bet gan kā palīglīdzekli, kas var atgādināt konkrētus vingrinājumus vai fiksēt progresu. Gan iesācējiem, gan jau rūdītiem sportistiem, neskatoties uz iepriekšēju pieredzi, nevajadzētu uzticēties šīm lietotnēm un uztvert tās, kā vienīgo informācijas avotu, tā vietā labāk uzticēties treneriem, fizioterapeitiem un ārstiem.

"Domnīcas" diskusijā piedalās uztura zinātniece Kristīne Podvinska un Latvijā vienīgās fitnesa lietotnes "MonacoFit" pārstāve, kvalificēta sporta trenere Dace Haino.