Viņu zina visa Latvija, bet pazīst - tikai daži. Pēdējo gadu notikumu virpulī Ņikita (vēl esot tikai 23 gadus vecs) kļuva par diskusiju un virsrakstu epicentru. No pasaules olimpiāžu pjedestāliem, cauri Kembridžas gaiteņiem šis jaunais zinātnieks pēkšņi nokļuva valdības ārkārtas sapulču zālēs, kur viņam bija jāpārliecina Latvijas valdība veikt izšķirošus soļus. Kā tas notika - tieši šo mēs noskaidrosim jaunākajā “5 zem 25” epizodē.

Epidemiologs Ņikita Trojanskis ir tāds cilvēks, kurš, visupirms, pārsteidz nevis ar savām neaptverami plašajām zināšanām, bet drīzāk kā aizraujošs sarunu biedrs ar izcilu humora izjūtu. Šobrīd viņš ir jau uzsācis doktorantūras studijas Oksfordas Universitātē, izlaižot maģistrantūru, jo - citējot viņu - “tas aizņem nevajadzīgi daudz laika”. Bet kamēr viņš vēl strādāja Latvijā ar valsts nozīmes jautājumiem, nevienu brīdi, satiekot viņu ārpus darba, viņš neizrādija augstrprātību. No cilvēka ar tik augstiem sasniegumiem - tas šķita pārsteidzoši. Iespējams, ka tas tāpēc, ka, pavadot laiku ārzemēs, Ņikita iepazina citas kultūras un spēja analizēt, ar ko tad latviešu sabiedrība ir īpaša. “Es redzu, ka Latvijā viens no vediem, kā draugi viens otram signalizē, ka viņi ir draugi, ir ar aizskarošiem jokiem. Ar mērķi maigi pazemot. Dīvaina dinamika. Anglijā es ieraudzīju, ka divi draugi, kuri pazīst viens otru 10 gadus, var iet pa ielu un vienkārši, bet ar nolūku pajautāt, kā tev iet,” stāsta Ņikita.

Ir skaidrs, ka, studējot prestižās skolās, tu pierodi pie pastāvīgas konkurences un sānsencības apkārtējā vidē. Bet, šķiet, Ņikita to ir spējis izmantot savā labā, mācoties no pasaules gudrākajiem prātiem. Kad viņš runā par saviem nākotnes plāniem, viņš nerunā tikai par zinātni. Viņš skatās plašāk. Viņš ir ļoti ambiciozs, saprot, uz ko ir spējīgs, un ir jau nospraudis konkrētus mērķus. “Mēs zinām to slaveno pusmūža krīzi, kas parasti cilvēkiem ap 40 notiek, bet īstenībā es domāju, ka mēs ar tevi šobrīd esam tajā ceturtdaļmūža krīzē, kas ir svarīgāka. Šajā vecumā ir būtiski ieelpot, izelpot, paņemt laiku un nospraust tos mērķus, pēc kuriem tu pēc tam, 40 gados ieslīgsi depresijā. Ieslīgšana depresijā ir neizbēgama, bet, man šķiet, gudru mērķu nospraušana ir fundamentāla.”

Šajā “5 zem 25” epizodē varēsiet uzzināt, kāda ir atslēga, lai nokļūtu tādās skolās, kā Kembridžas Universitātē, un kā izpelnīties uzticību no valsts vadības jau 24 gadu vecumā.