Topošais sirds ķirurgs Jānis Lācis skaidro, ka infarkts ir neatgriezeniska sirds muskuļu šūnu bojāeja. ’’Mēs elpojam priekš šūnām, kurām ir vajadzīgs šis skābeklis. Tāpat arī sirdij, sirds muskuļiem un sirds asinsvadiem nepieciešams skābeklis, bet problēmas rodas tad, kad artērijās rodas sašaurinājumi vai nosprostojumi, un rezultātā šūnas cieš no skābekļa bada.’’

Līdz 60 gadu vecumam lielākais saslimstības rādītājs vērojams starp vīriešiem, taču no 75 gadu vecuma arī sieviešu vidū manāms infarkta slimnieku pieaugums. Tam ir vairāki riska faktori - ietekmējamie un neietekmējamie. Neietekmējamie ir iedzimtība jeb kādu no 1. pakāpes radiniekiem ir skārusi kardiovaskulāra saslimšana, īpaši pirms 45 gadu vecuma. Ietekmējamie faktori ir cukura līmeņa kontrolēšana asinīs, alkohola lietošana ierobežotā daudzumā, smēķēšanas pilnīga atmešana, sportisko aktivitāšu ievērošana un veselīgs uzturs.

Lai laicīgi konstatētu infarktu, jāpievērš uzmanība, vai jau iepriekš ir bijušas kādas sirds slimības. Simptomi infarkta gadījumā varbūt izteiktas, dedzinošas vai pat asas sāpes aiz krūšu kaula, kuras var ilgt līdz pat stundai. Sāpes izstaro uz žokli, kreiso plecu, roku un vēderu. Izpausmes var būt dažādas - svīšana, slikta dūša un samaņas zudums. Svarīgākais ir laicīgi vērsties pēc medicīniskās palīdzības, jo iespējamā atlabšanas procesa gaita ir atkarīgs no laika, kad ierodas mediķi, cik ātri pacients tiek transportēts uz slimnīcu, kā arī no ārstēšanas veida.