Šonedēļ valsti pāršalca satraucoša, šķietami neticama ziņa - apkopojot rezultātus par šī gada pirmo trīs mēnešu skatītākajām filmām Latvijas kinoteātros, izrādās, ka no top 5 skatītākajām trīs (!) filmas ir pašmāju ražojuma, tajā skaitā pirmo divu vietu ieguvējas, kas ir bezprecedenta situācija - un patiesībā ne tikai Latvijai. Simtgadei par godu patriotisku jūtu iedvesmotie bāleliņi pēkšņi metušies masveidā skatīties agrāk ignorēto (un vēl sliktāk) latviešu kino? Mēģināsim saprast, kas ir noticis un kā to atkārtot.

Vispirms daži sausi fakti - 2018. gada pirmajos trīs mēnešos no visām Latvijas kinoteātros demonstrētajām (pašmāju un ārzemju) filmām vislielāko skatītāju uzmanību izpelnījās nacionālpatriotiskais fantasy grāvējs “Nameja gredzens”, kurš atrodas topa pirmajā vietā. Uzreiz aiz tā nāk bez valsts finansējuma tapusī kriminālkomēdija “Kriminālās ekselences fonds”*, un tikai aiz tās ierindojies Holivudas pseidoerotiskais grāvējs “Brīvība piecdesmit nokrāsās”. Ceturtajā vietā nonākusi nostalģiskā melodrāma “Paradīze 89”, bet topa pirmo piecinieku noslēdz Holivudas ģimenes filma “Džumandži”, par kuru labāk gan neizteikties.

Ar ko var izskaidrot pašmāju filmu panākumus tieši šeit un tagad? Manuprāt, ar Simtgades svinībām tam ir ļoti attāla saistība. Turklāt jāpiemin, ka tikai “Paradīze 89” ir galvenokārt finansēta no simtgades filmu budžeta. Krietni lielāka ietekme ir bijusi pašmāju skatītāju vēlmēm. Ilgus gadus pieraduši pie tā, ka pašmāju mākslas kino ir labākajā gadījumā Eiropas kinofestivālu kino (bet bieži vien ārkārtīgi drūms un ne vienmēr kvalitatīvs autorkino), skatītāji negaidīti un vienkopus saņēma trīs pilnīgi atšķirīgas, bet vienlīdz profesionāli veidotas un tieši skatītājiem domātas filmas. Bažām par to, ka filmas “apēdīs” viena otras auditoriju, arī nebija pamata. Piedāvājums ne tikai apmierināja pieprasījumu, bet radīja vēl lielāku izsalkumu pēc tā.

Ko darīt, lai šī situācija nebūtu Latvijas valsts simtgades anomālija, bet gan mērķtiecīgi atkārtojama parādība? Manuprāt, tā uzskatāmi pierāda, ka pašmāju skatītājs ir gatavs maksāt par kvalitatīvu pašmāju kino, kurš nekrīt galējībās. Neviena no filmām nav ne margināls, grūti saprotams “art-house”, ne arī klajš komerckino (izņemot varbūt “Nameja gredzena” ambīcijas), bet gan skatītājiem domāts kino ar spilgtu autora rokrakstu.

Turklāt skatītājus piesaista vietējā kino žanru dažādība - ļoti ceru, ka minēto filmu panākumi nemudinās ātri ražot līdziniekus, bet gan iedvesmos iet un izpausties citos, pašmāju kino vēl neapgūtos žanros.

Visbeidzot - šo filmu panākumi liecina, ka pašmāju skatītājs ir noguris no “viss ir slikti” tipa filmām, bet, ņemot vērā citu vietējo filmu kases rezultātus, tas jau bija skaidrs tāpat.

Kas sekos tālāk? Tālāk vēl ir pusgada un gada skatītāko filmu tops - jau tuvākajā laikā mūs gaida vēl vismaz pāris filmas, kuras pretendē uz nacionālā dižpārdokļa godu. Šodien, 20. aprīlī, kinoteātros startē Ināras Kolmanes “Bille”, kas noteikti pulcēs prāvu skatītāju skaitu, jo mērķē uz “Paradīzes 89” jau “iesildīto” ģimeņu auditoriju. To mēģinās aizķert arī Kristīnes Želves “Mērijas ceļojums” (kinoteātros no 2. maija). Savukārt pa “Nameja gredzena” iemīto taciņu ies brāļu Ābeļu populārzinātniskā un tikpat skarbā, brutālā un asiņainā filma “Baltu ciltis”, kura mums parādīs, “kā tad viss bija īstenībā”. Bet septembrī kinoteātrus satricinās Anšlava Eglīša romāna “Homo Novus” ekranizācija, kas noteikti pretendēs uz vietu topa augšgalā - filmas iznākšanas brīdī mūsu skatītāji būs vai nu jau pārēdušies pašmāju kino, vai arī iesiluši pavisam nopietniem kases rekordiem. Trešā varianta nav.

“Bille” - Latvijas kinoteātros no 20. aprīļa.

 

* raksta autors ir viens no “Kriminālās ekselences fonda” veidotāju komandas.

 

REPERTUĀRA JAUNUMI:

“Pie visa vainīga mīlestība” (“Tout le monde debout”)

Sekmīgais uzņēmējs Žoslēns ir patmīlīgs, no sevis noguris brunču mednieks. Iekarojot sieviešu uzmanību, pavedējam nav šķēršļu. Lai savaldzinātu jaunu skaistu medicīnas māsu, viņš izliekas par invalīdu, kam uz mūžu lemts palikt ratiņkrēslā. Viņa savukārt iepazīstina viņu ar savu māsu, kura patiešām pārvietojas ratiņkrēslā. Notiek kas savāds... Kad jūtas gūst virsroku, Žoslēns pats kļūst par krāpšanās upuri – atklāt patiesību ir arvien grūtāk.

Un atkal jau kāds ļoti populārs un tautā mīlēts aktieris mēģina sevi arī režisora ampluā, saglabājot filmā arī galvenās lomas atveidotāja vietu (un gan jau arī honorāru), šoreiz tas ir Francijā populārais un mīlētais Franks Duboks, viens no šībrīža pieprasītākajiem franču komiķiem. Pārpratumu komēdija, kuru tās autori salīdzina ar leģendāro “Šis un tas par Mēriju” (romantiski UN politnekorekti) ir viena no gada populārākajām filmām Francijā, kā arī jau pārdota vairāk kā 70 teritorijām visā pasaulē, kur franču humors allaž bijis cieņā.

Režisors: Franck Dubosc

Lomās: Franck Dubosc, Alexandra Lamy


 

“Tikšanās vieta” (“The Place”)

Deviņi cilvēki ierodas vienā un tajā pašā vietā, lai satiktos ar noslēpumainu cilvēku cerībā, ka viņš izpildīs pašas kvēlākās vēlēšanās. Atgriezt no ģimenes aizgājušu vīru, likt sevī iemīlēties savai simpātijai – svešiniekam ir spēja piepildīt pat šķietami bezcerīgus sapņus. Bet šie lūgumi tiks izpildīti par īpatnēju cenu. Apmaiņā pret sapņa piepildīšanu, katram tiek uzdots izpildīt kādu uzdevumu. Laimes meklētājiem jāizdara sava izvēle – cik tālu viņi gatavi iet, lai piepildītu sapni.

Itāļu režisors Paolo Dženovese skatītājiem spilgti palicis atmiņā ar filmu “Pilnīgi svešinieki” - šī 2016. šķietami vienkāršā gada Eiropas filma kļuva par vienu no pēdējo gadu kases līderiem daudzās teritorijās, vēlreiz pierādot Eiropas kino spēku. Nu Paolo ir atpakaļ ar vēl vienu “šķietami” līdzīgu kino - atkal par noslēpumainiem svešiniekiem, atkal ar plašu aktieru ansambli un atkal par to, ko mēs slepus patiesībā vēlamies, bet baidāmies skaļi pateikt. Patiks “Pilnīgi svešinieki”, “Mežonīgie stāsti” un līdzīgu filmu cienītājiem.

Režisors: Paolo Genovese

Lomās: Valerio Mastandrea, Marco Giallini, Alessandro Borghi, Silvio Muccino, Alba Rohrwacher


 

“Treneris” (“Тренер”)

Tas būs stāsts par profesionālo futbolistu Juriju Stoļešņikovu, kurš, būdams valsts izlasē, vienā no izšķirīgajām spēlēm netrāpa vārtos soda sitienu. Sarūgtinošās neveiksmes dēļ viņš zaudē vietu izlasē un ir spiests beigt karjeru. Vienā acumirklī viņš ir zaudējis visu, un miljoniem cilvēku uzskata viņu par tautas ienaidnieku. Piepeši Jurijam piedāvā trenēt vāju provinces futbola komandu, kurai tomēr ir lielas izredzes.

Aktieris Daņila Kozlovskis, neapšaubāmi, ir spilgtākā mūsdienu krievu kino seja - ar galvenajām lomām kases grāvējos “Vikings”, “Ekipāža”, “Duhless” un neskaitāmos citos, kā arī starptautiskos projektos “Hardcore Henry”, “McMafia” un superpopulārajā TV seriālā “Vikingi”. Nu ir pienācis ne tikai pasaules čempionāts futbolā, kurš šogad norisināsies Krievijā, bet arī Daņilas pirmā režisētā filma, pašam ar sevi galvenajā lomā un, protams, par futbolu - ar kuru jaunībā Daņila aizrāvās pusprofesionālā līmenī. Bet kino mūs gaida klasisks stāsts par lecīgu spēlētāju, kurš zaudē statusu un ietekmi, bet kļūst par kādas mazākas komandas treneri… lai atgrieztos vēl varenāks, kā jebkad.

Režisors: Danila Kozlovsky

Lomās: Danila Kozlovsky, Irina Gorbacheva, Andrey Smolyakov, Olya Zueva, Viktor Verzhbitskiy