Latvijas pārstāves Lauras Rizzotto starts Eirovīzijā noslēdzās pusfinālā, jo viņa neiekļuva spēcīgāko valstu desmitniekā, kuras iebalsoja finālā. Par šādu iznākumu liecināja jau sākotnējās prognozes. Un tas nepārsteidza arī konkursa skatītājus, mūzikas industrijas pārstāvjus, kā arī ekspertus. 

Nebija dinamikas - nekā tāda. Tēls Latvijai nav sadragāts, bet tāds pliekans uz kopējā fona, sacīja producents Kaspars Ansons.

Šāds vērtējums izskanēja Latvijas Televīzijas rīkotajā diskusijā "Vai un kā Latvijai vajag piedalīties Eirovīzijā?". Viens kopsaucējs netika atrasts, bet mūzikas žurnālists Kaspars Zaviļeiskis akcentēja, ka nepieciešams eksperimentēt: 

Mēs cenšamies skriet pakaļ iedomātajam Eirovīzijas popmūzikas standartam. Paskatoties dažādus piemērus no dažādiem gadiem, iespējams, ka lielāka atdeve ir dažādiem mūziķiem, kas piedāvā kaut ko pilnīgi atšķirīgu. Pat ja tu nevinnē Eirovīzijā, tevi atcerēsies, jo tu biji pilnīgi citādāks.

"Tas ir šovs," atgādina Eirovīzijas eksperts Edgars Bāliņš. Viņš atklāj, ka reizēm ar sliktu vokālu un labu šovu iespējams iekļūt finālā, bet tam nepieciešamas ārprātīgas summas.  

Ja tu sava lielā Eirovīzijas fināla priekšnesumā gribi, lai tev ir dūmi uz skatuves, tas nav tik dārgi - 30 000 līdz 40 000 eiro.  Ja tu jau gribi gaismas un vizualizāciju - 100 000 eiro varētu būt, saka Bāliņš. 

Bet ko valstij nozīmē uzvarēt Eirovīzijā? Un kas būs modē?

Savs viedoklis ir arī Eirovīzijas fanu kluba Latvijā prezidentam Miroslavam Kodim.