Viedierīces ir bērnu interešu objekts un neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Lai bērni nezaudētu komunikācijas prasmes un labāk pievērstos mācībām, daudzās skolās ierobežo viedierīču izmantošanu stundu laikā. Taču ja zinām, ka tehnoloģijas izraisa bērnu interesi, bet neiekļaujam tās mācību procesā, tad akceptējam, ka bērnu interese tiek virzīta ārpus skolas un mācību procesa. Tāpēc ir svarīgi dažādas tehnoloģijas un digitiālos risinājumus kvalitatīvi ieviest skolās kā mācību līdzekļus. Ar to saprotot elektroniskus izdevumus, audiogrāmatas, videoapmācības un daudzus citus risinājumus. 

Paši skolēni par digitālo līdzekļu un tehnoloģiju izmantošanu mācībās izsakās pozitīvi. Vairums atbalsta to, lai mācību saturs būtu krietni vairāk piepildīts ar digitālajiem līdzeķliem. Jaunieši uzsver, ka ar to palīdzību mācību stundas kļūst interesantākas un bieži vien arī atvieglo to apguvi. Taču šeit lielu lomu ieņem arī skolotāju kompetence pareizi izmantot digitālos risinājumus, lai skolēnus integrētu saturā. Mērķis līdz ar digitālo mācību līdzekļu jeb DML ieviešanu nav noliegt mācību procesā līdz šim izmantotās metodes un izmantotos mācību līdzekļus. Svarīga ir aktīvā mācīšanās, kur skolēns pats konstruē savas zināšanas. 

Izglītības un zinātnes ministrija plāno attīstīt tehnisko nodrošinājumu un pilnveidot digitālos mācību līdzekļus skolās, lai tās sagatavotu 21. gadsimtam atbilstošu cilvēku. Lai labāk izprastu situāciju Latvijā, ministrijas pasūtīja datu apkopojumu par ārvalstu un Latvijas digitālo mācību līdzekļu pieejamību un izmantošanu vispārējā izglītības saturā, to veica „Neatkarīga izglītības biedrība”.  DML izstrāde un ieviešana ir cieši saistīta ar jauno kompetencēs balstīto mācību saturu, un no Eiropas Sociālā fonda finansējuma tam paredzēti vairāk nekā 3,5 miljoni eiro.

Visā Eiropas Savienībā nepieciešams attīstīt digitālās kompetences un uzlabot tehnoloģiju integrēšanu izglītībā. Dati rāda, ka mazāk nekā puse bērnu iet skolās, kas ir labi aprīkotas digitālajā ziņā, un tikai 20 līdz 25 procentiem skolēnu māca skolotāji, kuri prasmīgi prot izmantot tehnoloģijas mācību stundās. 18 procentu pamatskolu un vidusskolu Eiropas Savienībā nav platjoslas pieslēguma. 

"Microsoft" pētījumā pierādīts, ka cilvēku uzmanība ir samazinājusies līdz astoņām sekundēm. Lai saglabātu skolēnu fokusu mācībām, viedā izglītība jeb "SMART pedagogy" ir atslēgas termins. To raksturo pieci burti jeb iepriekš nosauktais SMART, kur  

- definēts kā vieds;

- ir metakognitīvi attīstīts un motivēts;   

A - jebkurā laikā un vietā pieejams;

R - strauji mainīgs;

- tehnoloģisko resursu bagātināts.

Tomēr jāuzsver, ka nevienā Eiropas valstī digitālie mācību materiāli nav galvenais izglītības kvalitātes rādītājs, un to pielietojums nav vienīgā metode mācību procesā. Līdz ar to jāievēro galvenais princips - vispirms pedagoģija, pēc tam tehnoloģijas. 

Bet par digitālajiem mācību līdzekļiem vairāk klausies raidījuma ierakstā, jo tur dzirdēsi arī ekspertu diskusiju un ne tikai.